Emisijas limitu projekti

Stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limitu projekti

Ja uzņēmums veic A, B vai C kategorijas piesārņojošo darbību, kura rada piesārņojošo vielu un/vai smakas emisiju gaisā, uzņēmumam ir nepieciešams izstrādāt Stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limitu projektu.

Kas ir emisijas limitu projekts

Emisijas limitu projekts ir dokuments, kurā tiek matemātiski aprēķināta uzņēmumā esošo emisijas avotu (dažādu tehnoloģisko procesu) piesārņojošo vielu un/vai smakas emisija gaisā un, izmantojot aprēķināto emisiju un emisijas avotu darbību raksturojošus lielumus, veikta izkliedes modelēšana, lai pārliecinātos, ka uzņēmuma gaisu piesārņojošās darbības rezultātā tuvākajā apkārtnē netiks pārsniegti 03.11.2009. MK noteikumos Nr. 1290 “Noteikumi par gaisa kvalitāti” noteiktie gaisa kvalitātes normatīvi.
ELP ilustratīvs attēls

Emisijas limitu projekta izstrādes gaita

Stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limitu projekta izstrādei ir vairāki posmi: uzņēmuma darbību un tajā esošos tehnoloģiskos procesus raksturojošas informācijas apkopošana; piesārņojošo vielu emisijas aprēķini katram uzņēmumā esošajam emisijas avotam; izkliedes modelēšanas veikšana un tās rezultātu analīze.

Atkarībā no tā, vai emisijas limiti tiek aprēķināti A, B vai C kategorijas piesārņojošajai darbībai, kā arī vai tie tiek aprēķināti piesārņojošajām vielām vai smakai, atšķiras arī emisijas limitu projekta forma un izstrādes prasības. Uzziniet vairāk:


Kāpēc emisijas limitu projekta izstrādi uzticēt “Vides dokumentiem”

Mums ir 10 gadu pieredze vides dokumentu izstrādē, kuru laikā mēs esam izstrādājuši emisijas limitu projektus dažādu nozaru uzņēmumiem, kas nozīmē, ka mums ir jau gatavi un pārbaudīti risinājumi, ar kuriem panākt veiksmīgu rezultātu lielam tehnoloģisko procesu skaitam.

Tāpat arī mums ir cieša sadarbība ar SIA “Vides impulss” vides piesārņojuma kontroles laboratoriju, kas mums dod iespēju ar izdevīgiem nosacījumiem veikt instrumentālus emisijas mērījumus un piesārņojošo vielu emisiju rēķināt, izmantojot veikto mērījumu rezultātus, – tā ir neatsverama priekšrocība ne tikai nestandarta tehnoloģiskajiem procesiem, kuriem nav iespējams veikt teorētiskus emisijas aprēķinus, bet tas arī dod iespēju samazināt aprēķināto emisijas daudzumu, jo faktiskā emisija bieži vien ir zemāka nekā teorētiski aprēķinātā.